Bērna redze ir kā ziediņš, kas lēni atveras, atplaukst un veidojas līdz ar bērnu. Pašā sākumā, kad bērniņš piedzimst, viņa redzes spēja ir pavisam neliela. Tas ir viens no dabas aizsargmehānismiem, lai mazulim pēc ienākšanas viņam svešā pasaulē, būtu mierīgāk. Mazs bērniņš redz tikai apmēram līdz 25 cm attālumam – tik tālu, lai saskatītu to, kas viņam ir vissvarīgākais, tas ir savu mammu vai tēti, tos cilvēkus, kuri viņu tur rokās, mīļo, baro, aprūpē. Mazulis spēj saskatīt savu tuvo cilvēku tumšākās sejas vietas: acis, lūpas. Kopā ar sadzirdētajiem sirdspukstiem, apskāviena siltumu un smaržu tie ir viņa pasaules saturs. Tādēļ nav aplams padoms māmiņām saposties, uzkrāsot spilgtākas lūpas, kad viņas gatavojas sastapt savu mazuli, lai mazulim vieglāk “piesiet acis”.
Redze sniedz mums apmēram 80% no informācijas par apkārtējo vidi. Tādēļ, lai bērniņš varētu pareizi attīstīties, viņa redze attīstās ļoti strauji jau uzreiz pēc dzimšanas. Bet viņš redz citādāk nekā pieaugušie. Jaundzimušajam ir divas acis, kas sākumā nesadarbojas. Acu savstarpējā koordinācija veidojas ar laiku. Apmēram 2 mēnešu vecumā pēc piedzimšanas acis kļūst sakoordinētas un bērns var nofiksēt skatienu. Tas nozīmē, ka šajā vecumā jau ir iespējams izveidot acu kontaktu ar bērnu: mazulis tad cieši skatās mammai acīs. Agrākā vecumā vecākiem nav jāsatraucas, ja šķiet, ka bērns nevērš skatu uz lietām, viņa acis “klejo” un viņš brīžiem raugās pretī ar vienu actiņu, brīžiem ar otru. Bet, ja 3 mēnešu vecumā bērns joprojām fiksē tikai ar vienu aci, tad tas ir trauksmes signāls, ka redzes sistēma neattīstās precīzi, un tad ir jāiet pie speciālista uz konsultāciju. Šādā gadījumā jāvēršas pie pediatra vai bērnu acu ārsta.
Otrā lieta, ko acis apgūst pēc spējas nofiksēt skatienu, ir acu kustības. Vispirms bērniņš iemācās sekot mantiņām, kas lēni kustās pa labi, pa kreisi, uz augšu, uz leju. Šī spēja pilnībā izveidojas tikai 3 mēnešu vecumā. Tādēļ mantiņas vēlams likt tuvu bērniņa sejai un kustināt tās sākumā lēnām, lai nebiedētu bērniņu un, tai pat laikā, mācītu viņa actiņām sekošanas kustības. Pēc 3 mēnešu vecuma, kad bērniņš jau spēj noturēt un pat pagrozīt savu galviņu, bērniņa redzes sistēma mācās mainīt skatu no viena objekta uz otru – pārslēgt skatu starp diviem blakus novietoties objektiem (attīstās 5 mēnešu vecumā) un starp tālāk un tuvāk novietotiem objektiem (attīstās 6 mēnešu vecumā), kur ir nepieciešama ļoti precīza abu acu sakoordinēšana. Tas izpaužas kā priecāšanās, redzot, ka kāds tuvojas mazulim un, piemēram, sniegšanās pēc rokas stiepiena attālumā novietotiem priekšmetiem.
Trešā lieta, kas bērnam attīstās un norāda uz prasmi izmantot to, ko redz abas acis, ir telpiskās uztveres attīstība. Ja abas acis nespēj strādāt sinhroni un vienādi, stereoredze un telpiskā uztvere neizveidojas vispār. Par pareizu telpiskās uztveres attīstību liecina bērniņa sniegšanās pretī pasniegtai mantiņai un tās veiksmīga saņemšana rokās, pie tam abām actiņām cieši skatoties uz mantiņu. Tātad bērns spēj sajust tuvuma telpiskumu un sakoordinēt savu acu un roku darbību, lai mantu iegūtu. Jau 4 mēnešu vecumā bērniņa acu-roku koordinācija ir izveidojusies. Tālāk atliek tikai to uztrenēt un jau 6 mēnešu vecumā bērniņš spēs saskatīt 3D bildītes.
Pēc piedzimšanas bērna acis mainās ne vien funkcionāli, bet arī vizuāli: var mainīties arī bērna acu krāsa. Piedzimstot mazulim acis var būt pelēkas, bet vēlāk kļūt brūnas. Tas notiek, jo acu krāsu nosakošais pigments melanīns uzreiz pēc piedzimšanas vēl ir maz, bet ar laiku tā daudzums var palielināties un ap 6-9 mēnešu vecumu tas izpaužas kā acu krāsas maiņa. Gan jāpiebilst, ka gaišas acis var kļūt tumšākas, pat brūnas, bet ne otrādi. Ja mazulis piedzimst ar brūnām acīm, tās paliks tādas, kā ir, vai kļūs vēl tumšākas, bet nekad nekļūs pelēkas. Ir gadījumi, kad mainās tikai vienas acs krāsa, un tas jau ir iemesls satraukumam. Šādos gadījumos jāvēršas pie acu ārsta, lai pārbaudītu, ka mazulis ir vesels un viņam nedraud briesmas. Pie tam, līdz 1 gada vecumam, bērna redzes pārbaudes jāuztic tieši acu ārstam, nevis optometristam! Lai arī optometristi ir mācījušies arī bērnu redzes attīstību, tā nav viņu kompetence.
Kad bērns sasniedz 2-3 gadu vecumu, viņu aktīvi interesē viss, kas notiek apkārt, un arī redze turpina attīstīties līdz ar bērnu. Tomēr arī šajā vecumā bērnam ir tikai apmēram 50% no tās redzes spējas, kāda ir pieaugušajam. Simtprocentīgu redzes asumu var sagaidīt vien 6-8 gadu vecumā, kad mazais cilvēks ar veselam actiņām redz jau tāpat, kā pieaugušais.
Lai nesabojātu bērnu redzi, svarīgi piedomāt, ko bērni ar savām acīm dara. Acīm jāspēj paveikt ļoti daudz, tādēļ liela nozīme ir tam, lai bērns tās pareizi nodarbinātu – bērnam jāskatās dažādos attālumos. Ilgstoša skatīšanās vienā vietā nav dabīga un pat kaitē. Ja bērns daudz laika pavada pie televizora ekrāna, planšetes vai spēlējot mobilo telefonu, šī vienveidīgā redzes slodze “bremzē” bērna redzes attīstību. Arī vēlākā vecumā tā var traucēt redzei.
Atgādinājums: arī 3 gadu vecumā bērnu jāaizved pie acu ārsta pārbaudīt redzi neatkarīgi no tā, vai ir aizdomas par kādām novirzēm no normas, vai arī viss šķiet kārtībā. Tā kā šis ir tas vecums, kad bērns pats sāk aktīvi skatīties gan tālumā, gan tuvumā, ir svarīgi apzināt, kāda ir bērna redzes sistēma. Arī 3 gadus veciem bērniņiem nereti konstatē redzes defektus kā tālredzība vai pat tuvredzība, kas nekoriģēti var novest pie šķielēšanas un nepareizas acu attīstības. Acu ārsts pilinās bērnam acīs, lai “noķertu” visas iespējamās anomālijas vai pārliecinātos, ka bērna acīm tiešām nekas nekait. Tomēr arī pēc šīs obligātās redzes pārbaudes svarīga ir vecāku iesaiste un novērojumi, jo līdz 7 gadu vecumam bērna redze tikai “veras vaļā”. Kamēr redzes ziediņš vēl tikai plaukst vaļā, visādi var gadīties, tādēļ svarīgi ir nenokavēt un palīdzēt pēc iespējas ātrāk. Nevajag gaidīt, kad problēmas radīsies un tās tad vajadzēs risināt, bet daudz vērtīgāk un vieglāk ir aiziet uz redzes pārbaudi kaut ārpus obligātā Veselības ministrijas apstiprinātā grafika, lai pārliecinātos, ka manam bērnam viss ir tiešām labi.
Pirmsskolas vecuma bērnu redzi aprūpē gan oftalmalogi, gan īpaši specializējušies optometristi, pārbaudē tiek izmantotas katra bērna vecumam piemērotākās metodes un, ja ir nepieciešams, izrakstītas arī brilles. Ja bērnam ir “sarežģīta” redze, briļļu iegādi reizi gadā kompensēs valsts (konsultējieties ar savu speciālistu par kārtību, kā šādas brilles iegūt), bet visiem Latvijas bērniem, neatkarīgi no viņu receptes sarežģītības, OptiO veikalu tīkls reizi gadā bez maksas dāvina brilles 55 EUR vērtībā.
Raksta autors: Aiga Švede, binokulārās redzes speciāliste, optometrijas docente.